Turisim: diferencis tra lis versions
p Robot: o zonti: ht, ko, ky o cambii: bat-smg, bn, fi |
p Robot: o zonti: ceb:Turismo, ie:Turisme, sk:Turistika |
||
Rie 24: | Rie 24: | ||
[[bs:Turizam]] |
[[bs:Turizam]] |
||
[[ca:Turisme]] |
[[ca:Turisme]] |
||
[[ceb:Turismo]] |
|||
[[cs:Turistika]] |
[[cs:Turistika]] |
||
[[cy:Twristiaeth]] |
[[cy:Twristiaeth]] |
||
Rie 44: | Rie 45: | ||
[[ia:Tourismo]] |
[[ia:Tourismo]] |
||
[[id:Pariwisata]] |
[[id:Pariwisata]] |
||
[[ie:Turisme]] |
|||
[[is:Ferðaþjónusta]] |
[[is:Ferðaþjónusta]] |
||
[[it:Turismo]] |
[[it:Turismo]] |
||
Rie 67: | Rie 69: | ||
[[ru:Туризм]] |
[[ru:Туризм]] |
||
[[simple:Tourism]] |
[[simple:Tourism]] |
||
[[sk:Turistika]] |
|||
[[sl:Turizem]] |
[[sl:Turizem]] |
||
[[sr:Туризам]] |
[[sr:Туризам]] |
Revision dai 22 di Mai 2008 a lis 15:22
Il turisim al è un moviment migratori temporani di personis che a van a visitâ dai lûcs par divertiment, pe lôr cognossince o pe istruzion.
Daûr la definizion de Organizazion Mondiâl dal Turisim (World Tourism Organization) des Nazions Unidis, un turist al è une persone che e va almancul a otante chilometris di cjase par divertîsi o par cognossi.
Par turisim si intint ancje il setôr economic che al vent i servizis turistics. Ven a stâi dute la ativitât di ospitalitât (albercs, vilaçs turistics, camping e v.i.), di traspuart e di organizazion dai viaçs.
Storie dal turisim
La nassite dal turisim si dîs che e sedi stade te etât di mieç cun i pelegrinagjos religjôs viers Rome, Santiago de Compostela, Gjerusalem e la Meche e la costruzion, su lis stradis viers chescj lûcs, di locandis, santuaris, ospedâi e v.i. par i pelegrins.
In etâts plui dongje a no si pues ricuardâ il Gran Tour che i zovins de borghesie de alte Europe, par solit inglês, a fasevin viers la France, la Spagne e la Italie. Famôs al è stât par esempli il viaç in Italie di Goethe.
Tal secul stât il turisim al è diventât simpri plui impuartant, in France a son nassûts i campings e la stesse peraule turist e ven dal francês touriste (lâ atôr).
Leams
turisim in Friûl Vignesie Julie, par talian, inglês e todesc