Svuizare: diferencis tra lis versions
p r2.7.1) (Robot: o gjavi: na:Witsierand |
p Robot: o zonti: si:ස්විට්සර්ලන්තය |
||
Rie 50: | Rie 50: | ||
{{Leam VdC|lmo}} |
{{Leam VdC|lmo}} |
||
{{Leam VdC|no}} |
{{Leam VdC|no}} |
||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
[[ace:Swiss]] |
[[ace:Swiss]] |
||
Rie 110: | Rie 118: | ||
[[fy:Switserlân]] |
[[fy:Switserlân]] |
||
[[ga:An Eilvéis]] |
[[ga:An Eilvéis]] |
||
⚫ | |||
[[gd:An Eilbheis]] |
[[gd:An Eilbheis]] |
||
[[gl:Suíza - Schweiz]] |
[[gl:Suíza - Schweiz]] |
||
Rie 137: | Rie 144: | ||
[[ka:შვეიცარია]] |
[[ka:შვეიცარია]] |
||
[[kaa:Shveytsariya]] |
[[kaa:Shveytsariya]] |
||
⚫ | |||
[[kg:Suisi]] |
[[kg:Suisi]] |
||
[[kk:Швейцария]] |
[[kk:Швейцария]] |
||
Rie 143: | Rie 149: | ||
[[kn:ಸ್ವಿಟ್ಜರ್ಲ್ಯಾಂಡ್]] |
[[kn:ಸ್ವಿಟ್ಜರ್ಲ್ಯಾಂಡ್]] |
||
[[ko:스위스]] |
[[ko:스위스]] |
||
⚫ | |||
[[krc:Швейцария]] |
[[krc:Швейцария]] |
||
[[ku:Swîsre]] |
[[ku:Swîsre]] |
||
Rie 157: | Rie 162: | ||
[[ln:Swisi]] |
[[ln:Swisi]] |
||
[[lt:Šveicarija]] |
[[lt:Šveicarija]] |
||
⚫ | |||
[[lv:Šveice]] |
[[lv:Šveice]] |
||
[[mdf:Швайцарие]] |
[[mdf:Швайцарие]] |
||
Rie 188: | Rie 192: | ||
[[pap:Suisa]] |
[[pap:Suisa]] |
||
[[pdc:Schweiz]] |
[[pdc:Schweiz]] |
||
⚫ | |||
[[pih:Switsaland]] |
[[pih:Switsaland]] |
||
[[pl:Szwajcaria]] |
[[pl:Szwajcaria]] |
||
Rie 202: | Rie 205: | ||
[[roa-tara:Svizzere]] |
[[roa-tara:Svizzere]] |
||
[[ru:Швейцария]] |
[[ru:Швейцария]] |
||
⚫ | |||
[[rw:Ubusuwisi]] |
[[rw:Ubusuwisi]] |
||
[[sa:स्विटजरलैंड]] |
[[sa:स्विटजरलैंड]] |
||
Rie 211: | Rie 213: | ||
[[se:Šveica]] |
[[se:Šveica]] |
||
[[sh:Švajcarska]] |
[[sh:Švajcarska]] |
||
[[si:ස්විට්සර්ලන්තය]] |
|||
[[simple:Switzerland]] |
[[simple:Switzerland]] |
||
[[sk:Švajčiarsko]] |
[[sk:Švajčiarsko]] |
||
Rie 245: | Rie 248: | ||
[[wuu:瑞士]] |
[[wuu:瑞士]] |
||
[[xal:Свисин Ниицән]] |
[[xal:Свисин Ниицән]] |
||
⚫ | |||
[[yi:שווייץ]] |
[[yi:שווייץ]] |
||
[[yo:Swítsàlandì]] |
[[yo:Swítsàlandì]] |
Revision dai 12 di Set 2011 a lis 03:22
Svuizare | |
Informazions | |
Nomenance | Confoederatio Helvetica |
Lenghe ufiziâl | todesc, francês, talian,romanç |
Capitâl | Berna |
Politiche | |
Forme di guvier | Republiche federâl |
Cjâf dal stât | Micheline Calmy-Rey |
Cjâf dal guvier | - |
Indipendence | 1 di Avost 1291 |
Jentrade inte ONU | 10 di Setembar 2002 |
Gjeografie | |
Continent | Europe |
Fûs orari | UTC +1 |
Superficie | |
Superficie Totâl | 41.285 |
Intal mont | 132° |
% di aghe | 3,7% |
Popolazion | |
Popolazion totâl | 7.415.102 ab. |
Intal mont | 92° |
Densitât | 180 ab./km2 |
Economie | |
Monede | Franc svuizar |
Consum energjie | kWh/ab. |
Domini di prin nivel | .ch |
Prefìs tel. internazionâl | +41 |
Plache automobilistiche | CH |
Imni nazionâl | Psalm svizzer |
Fieste nazionâl | 1 di Avost |
La Svuizare (par todesc Schweiz, par francês Suisse, par talian Svizzera e par romanç Svizra) al è un stât de Europe centrâl. E cunfine a nord cu la Gjermanie, a est cul Liechtenstein e la Austrie, a sud cun la Italie e a ovest cu la France.
Il non ufiziâl al è par latin Confoederatio Helvetica, di dulà che al ven la sigle CH; par talian al devente Confederazione Svizzera, par todesc Schweizerische Eidgenossenschaft, par francês Confédération Helvétique, par romanç Cunfederaziun Svizra. La Svuizare e je une republiche federâl, dividude in cjantons; la capitâl e je Berna, capitâl ancje dal omonim cjanton.
Su pa lis lenghis de Confederazion
La lenghe plui doprade al ê il todesc (65% de int), secont al ê il francês (24%), po al ven il talian (10%) e il romanç cul 1%. Lis primis trê a son lenghis uficiâls de Cunfederazion Elvetiche. Il romanç e je la cuarte lenghe nazionâl de Sviçare dal 1938 e daspò dal 1996 ancje lenghe uficiâl parziâl, al ven a stâi ch'e je une lenghe ch'e je uficiâl nome pai rapuarts cui Romançs e no cun ducj. Di un pôc di timp la int e sta acetant la sostituzion des dôs lenghis scritis principâls romancis (il surmiran e in vallader) cul romanç grison (RG - rumantsch grischun) la lenghe unifiade (lingua unifitgada) valide par dut il Cjanton Grison, unic cjanton trilengâl e unic cjanton dulà ch'al ven fevelât il romanç.
Cjantons de Svuizare | |
---|---|
Argovie | Appenzell di dentri | Appenzell di fûr | Campagne di Basilee | Citât di Basilee | Berne | Friburc | Genevre | Gjura | Glarune | Grisons | Lucerne | Neuchâtel | Sciafuse | Soloturn | San Gjal | Sursilvanie | Sutsilvanie | Sviz | Cjanton Tessin | Turgovie | Turitg | Uri | Vad | Valês | Zug | |